Kas ir iniciatīva?

​Vēsture​

12. novembrī Satversmes tiesa (ST) atzina, ka Darba likuma norma par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst Satversmes 110. pantam. Tas nozīmē, ka Saeimai līdz 2022.gada 1.jūnijam jāpieņem nepieciešamie grozījumi, lai novērstu turpmāku viendzimuma vecāku ģimeņu un bērnu diskrimināciju, turklāt vēlams, ne tikai Darba likumā, bet arī citos normatīvajos aktos, kas jebkādā veidā attiecas uz bērnu labklājību.

Latvijā ir vairāki tūkstoši viendzimuma pāru, kuri audzina bērnus, taču saskaņā ar Latvijas likumiem valstī joprojām par vecāku tiek uzskatīti tikai bērna bioloģiskā māte un tēvs. Tadēļ daudzas tiesību normas joprojām neaizsargā šīs ģimenes, un bērniem netiek nodrošināti līdzvērtīgi tiesiskie apstākļi. 

Psihologi ir kompetentie eksperti jautājumos par bērnu psiholoģisko attīstību, kas visā savā profesionālajā darbībā balstās psiholoģijas zinātnes atziņās. Mūsu, psihologu, atbildība sabiedrības priekšā ir vienmēr un visās situācijās iestāties par bērnu vislabākajām interesēm, un šajā situācijā mūsu zināšanas un kompetence ir svarīga.

Psiholoģijas zinātne

​Šajā lapā dalīsimies ar psiholoģijas zinātnes atziņām, nevis personiskajām pārliecībàm, kuras mums, katram psihologam, var būt dažādas. Zinātne ideālajā gadījumà ir bezkaislīga, brīva no pàrliecībām. Mēs šajā iniciatīvā neesam visas pasaules, pat ne visas Latvijas psihologi, taču zinātni tas neietekmē, cik skaļi un masveidīgi par to runā. Fakti, dati un labi, objektīvi pētījumi nemelo, neatkarīgi no tā, vai mēs tos izvēlamies publiskot, vai noklusēt.

Kas ir psihologs?

 

No daudzàm profesijām ar līdzīgu nosaukumu un līdzīgu ievirzi - atbalstoši konsultēt - psihologi atšķiras tieši ar zinātnē balstītu izglītību. Proti, zinātnē par cilvēka psihi jeb psiholoģijā, kas nozīmē pētījumos balstītas zināšanas par cilvēka attīstību no piedzimšanas brīža un vēl pirms tās līdz pat dzīves beigām, par uzvedību, personību un sociālo mijiedarbību ar citiem, spriešanu, lēmumu pieņemšanu un riskiem kļūdīties spriedumos. 

Mūsu profesionālajā darbā drīkstam izmantot tikai zinātnē balstītas metodes un atziņas, tādēļ savas privātās pārliecības, kādai jābūt lietu kārtībai, strādājot liekam malā. Daudzi no psihologiem papildus apguvuši arī kādu vai pat vairākus psihoterapijas veidus (reizēm atšķirīgus virzienus, teorētiskās atziņas un metožu kopumus, ko izmantojam terapeitiskajā darbā un kas dara mūs atšķirīgus un tādēļ pieejamus atšķirīgiem klientiem un dažādām vajadzībām). Tomēr neatkarīgi no izvēlētā psihoterapijas virziena, psihologam nemainīga vienmēr paliek tieši zinātniskā pieeja un zinātnē, nevis pārliecībās (vai apgūtās psihoterapijas virzienos) balstīti skaidrojumi par cilvēka psiholoģisko attīstību.

 
VĒSTULE SAEIMAI
2020.GADA 4.DECEMBRĪ INICIATĪVAS GRUPA "PSIHOLOGI PAR TIESISKUMU BĒRNU UN ĢIMEŅU AIZSTĀVĪBAI" NOSŪTĪJA ATKLĀTU VĒSTULI SAEIMAI UN LATVIJAS SABIEDRĪBAI. TO PARAKSTĪJA 60 PSIHOLOGU.

 

Psihologi aicina Saeimu respektēt viendzimuma partneru bērnu labākās intereses, lemjot par likumu grozījumiem
 
Latvijas psihologi aicina Saeimu ņemt vērā viendzimuma partneru bērnu labākās intereses, iedzīvinot likumos Satversmes tiesas spriedumu par nepilnībām Darba likumā. Tāpat būtiski ir vadīties saskaņā ar bērna vislabākajām interesēm veicot fizmaiņas arī citos nepieciešamajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu līdzvērtīgus tiesiskos apstākļus ikvienam Latvijas bērnam un ģimenei.
 
Pētījumi liecina, ka viena no būtiskajām bērnu interesēm ir attīstīt spēju izjust empātiju un kopības sajūtu ar cilvēku kopienu, sadarbību un interesi par cilvēces labklājību. Šīs spējas veidojas, bērnam augot ģimenē, neatkarīgi no tā, vai vecāki ir homoseksuāli vai heteroseksuāli. Šīs spējas sauc par bērna sociālo interesi, un tās ir būtiskas cilvēka psiholoģiskajai veselībai, aizsargājot no nepilnvērtības izjūtas un veicinot labāku spēju pārvarēt stresu pieaugušā vecumā. Sociālā interese ir labāka tiem bērniem, kuru vecākiem ir savstarpēji izpalīdzošas un atbalstošas, saliedētas attiecības, spējot izvairīties no pārmērīgas konfliktēšanas. Tātad būtiskas ir abu vecāku pilnvērtīgas iespējas būt līdzvērtīgiem gan emocionāli, gan likuma priekšā.
 
“Būtiski, lai attiecībās abi vecāki ir vienojušies, ka ir vienlīdzīgi. Ļoti svarīgi, lai mātes partneris vai partnere būtu kopā ar bērna māti pirmajās nedēļās pēc bērna piedzimšanas un tā nodrošinātu mieru un emocionālu stabilitāti, uz kuru zīdainis reaģē ļoti jūtīgi,” pauž psiholoģijas zinātņu doktore klīniskajā psiholoģijā Diāna Zande.
 
Tomēr patlaban tā vietā, lai iestātos par bērnu interesēm, vairākas amatpersonas un politiskie spēki aicina rīkot referendumu, lai turpinātu diskriminēt daļu Latvijas bērnu un ģimeņu, lai gan patiesībā būtu svarīgi rūpēties par bērnu labākajām interesēm. Labklājības ministre Ramona Petraviča ir paudusi viedokli, ka jānosargā ģimenes jēdziens it kā “tradicionālajā izpratnē”, taču aicina to darīt diskriminējot citas ģimenes un nerespektējot tajās augošo bērnu intereses. Jāņem vērā, ka mazākuma tiesību aizsardzību nav iespējams īstenot, balstoties tikai uz vairākuma viedokli. Tādēļ referenduma rīkošana, lai lemtu par viendzimuma ģimeņu tiesībām, kuras ir mazākumā, nav ētiska, aizskar šo ģimeņu un bērnu cieņu un nerespektē vajadzības - ja viedoklis dominē un ir primārs pār cieņu, tas nav savienojams ar iekļaujošas sabiedrības ideju.
 
Labklājības ministre un vairākas nevalstiskās organizācijas publiski norādījušas, ka Satversmes tiesas spriedums un likumu izmaiņas apdraud ģimenes, taču šiem argumentiem trūkst zinātniska pamatojuma un netiek izskaidrots, kādā veidā citas ģimenes varētu tikt apdraudētas. Šāda veida argumentācija tipiski tiek izmantota maldinošas informācijas veidošanā. Izveidojusies absurda situācija - spriedumu apšauba organizācijas un amatpersonas, kurām nav specifiskas izglītības psiholoģijā, tostarp par bērnu attīstību, pieaugušu cilvēku seksualitāti un attiecībām ģimenē.
 
Psihologi atgādina, ka homoseksualitāte ir dabiska un sastopama ne tikai cilvēku vidū, bet ir raksturīga dažādām dzīvības formām. Cilvēku vēlme pēc bērniem ir dabiska vajadzība gan vīriešiem, gan sievietēm, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas. Tādēļ ir pilnībā pieņemami, ka geju un lesbiešu ģimenēs ne tikai pagātnē un patlaban, bet arī nākotnē augs bērni, un viņu veselīgai attīstībai ir būtiskas vienlīdzīgas tiesības ar heteroseksuālu pāru bērniem.
 
Homoseksuālās partnerattiecībās esoši vecāki ikdienā sastopas ar daudziem juridiskiem ierobežojumiem, un tie ietekmē arī sadarbību, kļūstot par psihologu klientiem. Piemēram, vecāks, kurš par tādu netiek juridiski atzīts, nedrīkst parakstīt piekrišanu psihologa darbam ar bērnu, un likuma priekšā nav uzskatāms par vecāku. No vienas puses psihologu profesionālā darbība ir reglamentēta ar likumu, tomēr no otras puses pašreizējie Latvijas likumi ir pretrunā ar psiholoģijas zinātnes atziņām un vispārpieņemtajām psihologa profesionālās darbības standartiem. Vienlaikus psihologa konsultēšanas procesā būtiski ir gan formālās prasības, gan emocionālie aspekti, kas nosaka konsultēšanas vai psiholoģiskās izpētes kvalitāti. Līdz ar to homoseksuālu vecāku ģimenes var nonākt pretrunīgā situācijā, tomēr bērna intereses ir gan pašam augt, gan arī bērna vecākiem būt emocionāli veselīgos apstākļos.
 
Tā kā savā profesionālajā darbā psihologi ikdienā sekmē iekļaujošu sabiedrību, arī psihologi savas kompetences robežās atbalsta cilvēkus no jebkādām sociālajām grupām, tostarp arī ģimenes visdažādākajās to formās. Tādēļ psihologiem, strādājot ar ģimenēm un bērniem, visbūtiskākais ir vadīties saskaņā ar bērna vislabākajām interesēm un iestāties par tām vienmēr un visās situācijās. 
 
Psihologi atgādina politiķiem būt atbildīgiem un lēmumu pieņemšanā ņemt vērā profesionāļu, psihologu un juristu paustos argumentus, nevis pakļauties emocionāliem, nepārdomātiem vēstījumiem un populismam vai personiskajām pārliecībām, kurām iztrūkst zinātniska pamatojuma. Ikvienas amatpersonas uzdevums ir pieņemt izsvērtus lēmumus, ieklausoties un ņemot vērā nozares ekspertu atziņas, un tā tam vajadzētu būt arī attiecībā uz geju un lesbiešu partnerattiecībām un bērniem tajās.
 
Izmantotā literatūra:
Goldberg, A. E., & Smith, J. Z. (2011). Stigma, social context, and mental health: Lesbian and gay couples across the transition to adoptive parenthood. Journal of Counseling Psychology, 58(1), 139–150.  
 
Goldberg, A. E. & Smith J. (2008). The Social Context of Lesbian Mothers' Anxiety During Early Parenthood. Parenting Science and Practice, 8, 213-239. 
 
McManus, A.J., Hunter, L.P., Renn, H. (2006). Lesbian Experiences and Needs During Childbirth: Guidance for Health Care Providers, JOGNN, 13 – 23.
 
Ross, L. E. (2005).Perinatal Mental Health in Lesbian Mothers: A Review of Potential Risk and Protective Factors. Women & Health, 42(3), 113-128.
 
Tornello, S.L. (2020.) Division of Labor Among Transgenderand Gender Non-binary Parents: Association With Individual, Couple, and Children’s Behavioral Outcomes. Frontiers in Psychology, vol. 11. 
 
Zande, D. (2015). Depresijas simptomi vecākiem grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, sociālais atbalsts un zīdaiņa temperaments. Latvijas Universitāte. Promocijas darbs psiholoģijas doktora grāda iegūšanai.